Zinām, ka pastu latvieši sauc par makaroniem, bet, vai zināt, ka makaroni ir gatavoti jau pirms mūsu ēras un ka mūsdienās tos ražo ne tikai no kviešiem? Bet, nu, par visu pēc kārtas.
Pastas jeb makaronu vēsture
Lai arī pasta jeb makaroni visbiežāk asociējas ar mūsdienu itāļu virtuvi, šī ēdiena pirmsākumi ir daudz senāki un pārsteidzošāki. Pirmās liecības par makaroniem līdzīga ēdiena gatavošanu pārādās jau pirms mūsu ēras. Tiek uzskatīts, ka etruski bija pirmie, kas sasmalcinātus graudus jauca kopā ar ūdeni un cepa, iegūstot makaroniem līdzīgu galaproduktu. Ziņas par makaroniem līdzīga ēdiena gatavošanu pirms mūsu ēras nāk arī no Ķīnas. Tāpat arī grieķu mitoloģijā un citu tautu folklorā rodamas vēstis, kas ļauj secināt, ka mūsdienās tik populārā ēdiena aizmetņi tiecas ļoti senā pagātnē.
Itālijā makaroni visdrīzāk nonāca tikai 13. gadsimtā, pateicoties ceļotājam Marko Polo, kas ar tiem iepazīstināja vietējos, atgriežoties no ceļojuma pa Ķīnu.
Makaroni mūsdienās
Mūsdienās makaronus galvenokārt gatavo no kviešu miltiem, ūdens, sāls un olām, un tos iedala divās pamatgrupās: svaigie jeb jēlie makaroni ar nelielu derīguma termiņu, kurus nepieciešams glabāt ledusskapī, un plašāk pazīstamie sausie makaroni, kas iegādājami visos pārtikas veikalos. Noteikti visi būs pamanījuši to, ka veikalu plauktos atrodami dažnedažādas formas un veidu makaroni.
Izpētīts, ka pasaulē sastopami vairāk kā 600 makaronu veidi. Pēc formas izšķir garos un vidējos makaronus, īsos makaronus, izstieptas formas makaronus, makaronus zupām, makaronus, kuri paredzēti pildīšanai un tā saucamos gnocchi– biezas mīklas makaronus.
Makaronu formas un izmēru atšķirības nav tikai ražotāju triks. Atšķirības ietekmē makaronu gatavošanas laiku, piedevu izvēli un pat garšu.
Lai uzlabotu makaronu garšu un izskatu, pēdējā laikā aktuāli mīklu papildināt ar garšvielām, piemēram, dažādiem dārzeņu un garšaugu pulveriem. Lai uzlabotu makaronu uzturvērtību, nereti mīklai pievieno arī vitamīnus un minerālvielas. Makaronu piedāvājumu klāsts pielāgojies arī tiem, kas īpaši rūpējas par savu veselību. Piemēram, cilvēkiem ar glutēna nepanesamību vai tiem, kas pastiprinātāk rūpējas par savu fizisko ķermeni, ražotāji piedāvā bezglutēna makaronus, kuru sastāvā nav tradicionālie kviešu milti. Bezglutēna makaronu galvenā sastāvdaļa ir griķu, brūno rīsu, zaļo zirņu, sarkano lēcu, sojas pupiņu, turku zirņu un citu bezglutēna produktu milti.
Makaroni no pākšaugu miltiem
Sportistiem un citiem, kas ievēro diētu fiziskās formas uzturēšanai, īpaši piemēroti ir makaroni, kas gatavoti no pākšaugu miltiem. Pākšaugu miltu makaronos ir maz kaloriju, tie satur šķiedrvielas, vitamīnus un minerālvielas. Tie ir lielisks proteīna jeb olbaltumvielu avots, bez kurām nav iedomājama aktīva dzīvesveida piekritēju diēta.
Makaroni, kas gatavoti no pākšaugu miltiem palīdz regulēt zarnu trakta darbību, atbrīvot organismu no toksīniem, regulēt cukura līmeni asinīs, tie labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas veselību un palīdz stabilizēt holesterīna līmeni asinīs. Lietojot uzturā pākšaugu miltu makaronus, iespējams izvairīties no pākšaugos esošā samērā alerģiskā lektīna un fitīnskābes, kas traucē cinka, dzelzs, kalcija un magnija uzsūkšanos organismā.
Arī šie makaroni ir pieejami dažādās formās un izmēros, lai tos viegli varētu iekļaut daudzveidīgā ēdienkartē. Turklāt tie uz šķīvja liekami daudz ātrāk par kviešu miltu makaroniem – nepieciešamas vien apmēram 5 minūtes, lai makaroni būtu gatavi. Neierasti, ērti, ātri, veselīgi un garšīgi!
Šķietami ikdienišķie makaroni ir pārvarējuši gadsimtus, vēlmju un prasību maiņas, spējuši pielāgoties gan ģimeniskas maltītes, gan restorāna vajadzībām. Daļai tie kļuvuši par nevēlamu vai pat aizliegtu produktu. Tomēr jau atkal spējuši mainīties, pielāgoties un atgriezties uz jebkura makaronu kārtotāja šķīvja.
Labu apetīti!