Mūsdienās netīrās drēbes visbiežāk mazgā veļas mazgājamajā mašīnā, pievienojot atbilstošos tīrīšanas līdzekļus un nospiežot pāris podziņas, vai ne? Tomēr vēl pirms 100 gadiem viss bija citādi…
Agrīnās civilizācijas bieži vien veļu mazgāja vietējā upē paši savām rokām ar pliku ūdeni vai paštaisītām ziepēm, turklāt tā nav tikai vēsture. Daudzās valstīs šāda veļas mazgāšanas metode sastopama arī mūsdienās. Tomēr gan veļas mazgāšanas tehnikas, gan mazgāšanas līdzekļu attīstība ir diezgan fenomenāla un interesanta.. Apvienojot vēsturiskās gudrības un mazos eksperimentus, ko vietējie veica labākas tīrības un efektivitātes vārdā, daudzas valstis (tai skaitā arī mēs) ir nonākušas līdz mūsdienu tehnoloģijām un neaptverami lielā veļas mazgāšanas līdzekļu klāsta.. Šajā rakstā aplūkosim, kā attīstījušies veļas mazgāšanas līdzekļi un kur meklējami to pirmsākumi…
Veļas mazgāšanas līdzekļu senākā vēsture
Ziepēm līdzīgo materiālu atrašana māla cilindros ir pierādījums tam, ka ziepju pirmsākumi meklējami senajā Babilonijā – 2800 gadus p.m.ē. Pirmās ziepes tika veidotas no dzīvnieku taukiem, kas apvienoti ar pelniem. Arī Senā Ēģipte sniedza daudzas liecības par plaši izplatītu ziepju lietošanu – no ekskluzīvām vannas ziepēm, lai nodrošinātu ādas medicīnisko aprūpi, līdz pat efektīvām ziepēm arī apģērbu mazgāšanai – 1500 gadus p.m.ē. Ēģiptē viena no izmantotajām ziepju sastāvdaļām bija dzīvnieku un augu eļļu kombinācija ar sārmu sāļiem. Savukārt Romas impērija savukārt popularizēja ziepju, eļļu un pelnu sajaukto želeju izmantošanu.Tātad vēsturiski tika izmantotas dažādi ziepju veidi, veļu mazgājot ar rokām vanniņās vai upēs.
Viduslaikos ziepju patēriņš un ražošana strauji samazinājās, jo cilvēkiem parādījās riebums pret tīrību.
Jaunākā vēsture
Pirmā pasaules kara laikā, kad Vācijas ekonomika bija saspringta un atstāta bez vieglas piekļuves ziepēm, radās viens no pirmajiem rūpnieciski ražotiem tīrīšanas līdzekļiem.
Galvenie pagrieziena punkti veļas mazgāšanas līdzekļu izstrādē notika pēc 1945. gada, kad pēckara uzplaukuma ekonomikā mūsdienu veļas mašīna sāka nomainīt veļas dēļus. Šis fenomens izraisīja strauju mazgāšanas līdzekļu attīstību divdesmitā gadsimta 40to gadu beigās.
- 1950. gadi– šķidrie un pulvera mazgāšanas līdzekļi kļūst par populāriem pirkumiem kopā ar balinātājiem un auduma mīkstinātājiem, lai mīkstinātu ūdeni un drēbes.
- 1960. gadi– mazgāšanas līdzekļu klāstu papildina traipu noņēmēji un pirmapstrāde. Tiek ieviesti veļas mazgāšanas līdzekļi ar fermentiem.
- 1970. gadi– veļas kondicionieris, kas iekļauts “all in one” (viss vienā) veļas mazgāšanas līdzeklī.
- 1990. gadi– biodegradējamie tīrīšanas līdzekļi un kondicionieri, kā arī krāsu saglabājoši balinātāji iegūst popularitāti.
- 2000. gadi– veļas mazgāšanas līdzekļu tabletes (visas vienā); videi draudzīgi veļas mazgāšanas produkti un milzīgs līdzekļu klāsts, no kura atliek izvēlēties sev tīkamo.
Laikam jāpateicas senajiem babiloniešiem par tīrības pirmsākumiem. Ir labi apzināties, ka mums ir tik milzīga izvēle, tomēr tajā pašā laikā grūti pieņemt lēmumu par sev piemērotāko. Varam pačukstēt priekšā, ka mūsdienu tehnoloģiju iespējas mūs pat ir pārsteigušas un radījušas mazgāšanas līdzekli ar vulkānisko pelnu enzīmiem. (nedaudz atsaucoties pat uz pirmsākumiem)– šī unikālā formula ne tikai efektīvi izmazgā traipus pat zemā temperatūrā, bet arī pasargā audumu un pats labākais – spilgtina krāsas, lai drēbes vienmēr izskatītos kā jaunas!
Tehnoloģijas attīstās un rada tiešām daudz mazgāšanas līdzekļus – ar vien unikālākas un potenciāli tuvākus ideālam rezultātam!