fbpx
Mazuļa uzturs pirmajā dzīves gadā – kad un ar ko sākt piebarot?

Mazuļa uzturs pirmajā dzīves gadā – kad un ar ko sākt piebarot?

Bērna pirmā saskare ar ēdienu liek pamatus viņa turpmākajiem ēšanas paradumiem visas dzīves laikā. Vecākiem ir būtiski apzināties, cik liela atbildība ir viņu rokās, veidojot bērna ēdienkarti, tāpēc noteikti jāpārliecinās, lai mazuļa uzturs pirmajā dzīves gadā būtu pareizs.

Mātes piens

Mazuli pirmajā dzīves gadā līdz sešu mēnešu vecumam ieteicams barot ekskluzīvi, proti, tikai ar mātes pienu. Tomēr pastāv arī cits vērā ņemams un pamatots viedoklis, kas diferencē mazuļa vecumu. Citādāku uzskatu pauž Eiropas Alergologu Asociācija, kas iesaka mazuli barot tikai ar mātes pienu līdz četru mēnešu vecumam. Tādēļ, uzsākot mazuli piebarot ar citiem produktiem ātrāk, mazinās pārtikas alerģijas risks. Izvēle, no cik mēnešu vecuma iepazīstināt mazuli ar citu ēdienu, pieņemama atbildīgi, vecākiem konsultējoties ar pediatru. 

Mazuļa ēdienkartē iekļaut mātes pienu ieteicams pat līdz bērna divu gadu vecumam, jo tas satur neticami daudz vērtīgu uzturvielu un vitamīnu. Līdz mazuļa sešu mēnešu vecumam mātes piens satur pilnīgi visu, kas nepieciešams, lai mazulis augtu un attīstītos vecumam atbilstoši.

Tā sastāvā ir zīdainim viegli sagremojamas olbaltumvielas, kas ir svarīgs enerģijas avots un ietekmē minerālvielu uzsūkšanos, neaizvietojamās aminoskābes, kas palīdz nodrošināt centrālās nervu sistēmas attīstību un acs struktūru nobriešanu. Tāpat mātes piena sastāvā ir laktoferīns, kas palīdz mazuļa organismā uzsūkties mātes pienā esošajam dzelzim un mazina patogēno baktēriju vairošanos zarnu traktā, nepiesātinātās taukskābes, kas ir svarīgas smadzeņu nobriešanas procesā, taukskābes, kas spēj cīnīties ar vīrusiem, kalorijām bagāti tauki, enerģiju nodrošinoši ogļhidrāti, A, B, C, D, E un K vitamīni, imunoglobulīni, mikroelementi, dzelzs un citas vielas, kas aizsargā mazuli gan pirmajā dzīves gadā, gan pēc tā. Turklāt mātes piens satur 87 % ūdens, tāpēc, barojot bērnu tikai ar mātes pienu, mazuli nav papildus jādzirda. 

Mazuļa uzturs no 4 līdz 6 mēnešu vecumam

Kā noskaidrojām, zīdaini jāsāk papildus piebarot no četru līdz sešu mēnešu vecumam. To dara pakāpeniski, nelielās porcijās (sākotnēji pa tējkarotei) papildus mātes pienam (pēc vai zīšanas starplaikos) piedāvojot šķidru, viendabīgu biezeņveida konsistences uzturu. Uzsākot piebarošanu, jāatceras, ka mazuļa ēdienkarti jāpapildina arī ar ūdeni – parasti vārītu un atdzesētu.

Pirmie bērna ēdienkartē ienāk dārzeņi. Sākotnēji gatavo (tvaicē, sautē vai vāra bez garšvielām un pēc tam gatavo biezeni) pa vienam dārzenim, vispirms izvēloties maigākas garšas, piemēram, kartupeli vai burkānu, pēc tam pakāpeniski klāstu paplašina, nevairoties vienā biezenī apvienot dažādus dārzeņus. 

Kad mazulis labi iepazinis dārzeņus, ēdienkarti paplašina ar augļu un ogu biezeņiem. Visbiežāk pirmais mazuļa puncī nonāk nesaldināta ābola, bumbiera vai plūmju biezenis. Laikam ejot, augļu un ogu klāstu dažādo. Var piedāvāt arī nesaldinātas sulas nelielās porcijās. 

Mazuļa uzturs no 6 līdz 8 mēnešu vecumam

No sešu līdz astoņu mēnešu vecumam ēdienkarti papildina ar putrām. Vispirms gatavo putras, kas nesatur glutēnu, piemēram, rīsukukurūzas vai griķu. No bērna deviņu mēnešu vecuma mazuļa vēders ir piemērots uzņemt arī glutēnu saturošu putru, piemēram, auzu vai mannā. Šajā laikā ēdienkartē sāk ieviest arī maizi. No sešu līdz astoņu mēnešu vecumam mazuli iepazīstina arī ar gaļu. Sākumā izvēlas liesu gaļu, piemēram, tītara vai truša, ko samaļ biezenī un visbiežāk samaisa kopā ar dārzeņu biezeni. Pēc sešu mēnešu vecuma bērna ēdienkartē palēnām ienākt arī ola. Tā kā tā uzskatāma par alerģisku produktu, sākotnēji olu dod nelielās devās – ¼ vārīta olu dzeltenuma vienā reizē. 

No deviņu mēneša vecuma mazuļa ēdienkarti ieteicams dažādot ar sautētām vai vārītām zivīm.

Arī zivis uzskatāmas par alerģisku produktu, tāpēc ātrāk par deviņu mēnešu vecumu mazulim nav ieteicams tās piedāvāt. Šajā laikā ēdienkarte papildināma arī ar skābpiena produktiem – bezpiedevu jogurtu,  kefīru,  biezpienu, arī sviestu.

 Zīdaiņa pieradināšana pie cietās barības notiek pakāpeniski – sākot ar biezeņiem un putrām, kas pēc konsistences ir biezāki par mātes pienu. Ttad turpina ar rupjāku ēdienu un kad bērns to ēd bez rīstīšanās, mazulis ir gatavs mīkstiem gabalveida ēdieniem – novārītiem burkāniem, banāniem un citiem mīkstiem augļiem vai dārzeņiem. 

Lai arī mazulim pirmajā dzīves gadā jāapgūst daudz jaunas garšas, bērna uzturā nav vēlams iekļaut vairāk kā vienu jaunu ēdienu nedēļā. Tas palīdzēs vieglāk noteikt cēloni, ja zīdainim parādīsies alerģija. 

Mazulis pirmajā dzīves gadā veic neskaitāmus varoņdarbus – veļas, rāpo, ceļas kājās, sper pirmos soļus un vēl, un vēl. Īsts pārbaudījums mazajam censonim ir arī ēdiena garšu un struktūru dažādību apgūšana. Šajā periodā vecākiem nereti ir krietni jānopūlas, jo bieži mazulis negribīgi pieņem jaunas garšas savā ēdienkartē. 

Un kā jums veicies, mazuli pirmo reizi iepazīstinot ar jauniem produktiem?  Kāds ir jūsu mazuļa uzturs pirmajā dzīves gadā?

Raksts tapis sadarbībā ar Bernulietas.lv

Close Menu
×
×

Cart